Pilsētu maršruti

“Nekur nav tik skaisti kā Tukumā!”, tā reiz dzejnieks un publicists Imants Ziedonis rakstīja savai skolotājai Gundegai Reinei Tukumā, un savā 77. dzimšanas dienā kopā ar draugiem - fondu “Viegli” iestādīja pirmos ķiršus Mālkalnā. Un tad viņa draugi un tukumnieki iestādīja nākamos ķiršus, kam sekoja vēl nākamie.

Šodien Mālkalns top par ZIEDOŅA DĀRZU, kurā vienlīdz būs paslēpušies stāsti par kādreizējo vidusskolnieku Imantu Ziedoni un atklāsies dārznieks Imants Ziedonis, gan stāstot, kā stādīt dārzu, gan palīdzot atklāt Latvijas un Tukuma skaistumu un aicinot uzziedēt arī pašiem, jo “cilvēka visaugstākā brīvība ir pārtulkot sevi visskaistākajā skaņā, kādu viņš no sevis var izdabūt.”

Dārzs joprojām top. Tas arvien ir tapšanas procesā, jo dārzs nekad nav gatavs, bet jau šodien te var nākt un lūkot ainavu un Tukuma panorāmu, izzināt dabisko pļavu un pilsētas mežu.

ZIEDOŅA DĀRZS MĀLKALNĀ ir veltījums vienlaikus gan dzejniekam un Tukuma novadniekam Imantam Ziedonim, gan dārzu pilsētai.

Mālkalns top par neparastu kultūrvietu, kas būs daļa no Ziedona muzeja ieceres – Ziedoņa muzejs ir ceļš, kurā Tukums ir viens no krustpunktiem, kas kopā ar citām vietām veido vienotu vienotu domu un pārdomu ceļu tīklu visā Latvijā.

Pieturas punkti dārzā

1. Japānas ķiršu dārzs

2. Zemo ķiršu dārzs

3. Tukuma nogāze

4. Pļava

5. Aroniju dārzs

6. Ainavu parks

7. Piemineklis “Ozols – spēka zari”

8. Dekoratīvo ķiršu dārzs

9. Saulrieta nogāze

10. “Mežs”

11. Ceriņi 'Imants Ziedonis'

***

Japānas ķiršu dārzs

Pavasaros vēl pirms Latvijai ierasto ķiršu baltās ziedēšanas Mālkalna viens nostūris iekrāsojas rozā toņos, jo te aug Japānas ķirši jeb sakuras. Japānas ķiršu dārzs Mālkalnā radies vairāku gadu garumā. Pirmie koki iestādīti 2021. gadā, bet lielākā daļa no 2022. gada stādīti rudeņos Meža dienu laikā ar Latvijas Pašvaldību savienības un Meža attīstības fonda atbalstu – katru gadu pa 5-7 kociņiem. Vēl piecus kokus dārzā iestādījuši arī partijas “Nacionālā apvienība” Tukuma politiķi.

Zemo ķiršu dārzs

Zemo skābo ķiršu dārza veidošana aizsākās 2011. gadā, kad, pateicoties fonda “Viegli” un tukumnieku aktivitātei, iestādīti pirmie 60 skābo ķiršu kociņi. Pavasarī pēc Imanta Ziedoņa aiziešanas – 2013.gada maijā pirmajam stādījumam pievienojās vēl 100 kociņi, bet 2014.gadā - vēl aptuveni 200 ķiršu koku stādu, piepildot Imanta Ziedoņa sapni: “Es gribēju, lai Tukumā būtu ķirši un tikai ķirši.”

Daudzkārt tiek jautāts, kāpēc stādīti tieši zemie ķirši? Šādam dārzam iecere bijusi, lai tajās vasaras dienās, kad ķiršogas ir nogatavojušās, tās vieglāk būtu pieejamas ikvienam dārza apmeklētājam – atnāc uz dārzu, paņem un iemet ogu mutē un skaties uz Tukumu. Skaties un atceries divrindi no dzejoļa: „Ļauj man iet pasaulē smukumā, tā kā ķirši zied Tukumā!"

Tukuma nogāze

Mālkalna R-ZR daļā esošā nogāze, veidojot Ziedoņa dārzu Mālkalnā, ieguvusi Tukuma nogāzes nosaukumu. Iemesls pavisam vienkāršs – tieši šeit, stāvot nogāzes augstākajā malā vērojami Tukuma pilsētas panorāmas skati – Tukuma luterāņu baznīcas torņa smaile, kādreizējā Spirta brūža, vēlāk fermentu rūpnīcas dūmenis ar vēl atlikušo vējrādītāju burinieka formā, dārzu ieskauto Rīgas ielas apbūvi un sarkano ķieģeļu dzelzceļa stacijas Tukums I ēku. Te var vērties arī kādreizējā Tukuma ezera pļavās, iedomājoties, ka varbūt kādreiz tur tomēr atkal viļņosies ūdens.

Kāpt lejup pa Tukuma nogāzi noteikti vērts pavasarī, kad ir ķiršu ziedēšanas laiks. Nogāzes ziemeļu pusē maijā pirmās uzzied sakuras jeb Japānas ķirši ar viegli rozīgiem laškrāsas ziediem. Pēc tam – mazliet vēlāk baltiem ziediem sāk ziedēt zemo skābo ķiršu dārzs. Te noteikti vērts iegriezties arī jūlijā, kad ķiršu ziedu vietā nogatavojas tumšsarkanās ķiršu ogas.

Kādu dienu nogāzes korē ceram ieraudzīt skatu platformu ar “bezgalīgā ceļa” ideju. Tā iecerēta nogāzes augšdaļā, lai radītu gan vizuālu akcentu Mālkalnā, gan ļautu pakāpties vēl mazliet augstāk vērot Tukuma panorāmu un sajustu, ka ikviena mūsu dzīve ir nebeidzams ceļš.

Pļava

Latvijas dabiskās pļavas ir īstas dārgumu krātuves. Tajās mājo tāda dabas daudzveidība, kas var sacensties pat ar tropu mežiem, jo 1 m² pļavas var augt vairāk nekā 50 dažādas augu sugas. Pļavas piesaista un valdzina gan cilvēkus, kam pieder lauku mājas, gan pārgājienu cienītājus, jo no pirmajiem siltajiem saulesstariem tā var iepriecināt savus vērotājus ar košām krāsām, bet pilnzieda laikā – ar fantastiskām smaržām. Pļavā ziedēšana sākas pēc pirmajām siltajām dienām un beidzas ar pirmajām lielajām salnām.

Mālkalnā jau šobrīd ir 3 lauces, kurā, pareizi saimniekojot, dabiskās pļavas ar katru gadu uzziedēs arvien krāšņāk. Tajās ieraugāms gan parastais jeb sarkanais āboliņš un baltais āboliņš, gan parastā pīpene un baltā madara. Vasaras otrajā pusē uzzied parastais pelašķis un savvaļas burkāns, arī parastais cigoriņš un pļavas skābene. Acīgākie pamanīs arī spradzeni un ceļteku. Un kur vēl smilgu dažādība, un kukaiņi un putni …

Nāc uz pļavu kā uz DĀRZU SKOLU! Paņem līdzi sugu noteicēju grāmatiņu un noskaidro, cik un kādi augi aug un uzzied Mālkalna pļavās!

Aroniju dārzs

Aroniju dārzs Mālkalna DĀRZU SKOLĀ ļaužu acīm atklājies vien 2023. gadā, kad Mālkalnā ierīkoti pastaigu celiņi. Līdz tam par tām zināja vien pilsētas dārznieki.

Kad šis nelielais aroniju stādījums parādījies, tā īsti nav noskaidrots. Bet atklājums būs noteikti fakts, ka aronijas ir rožu dzimtas augi. Tādēļ aroniju dārzs ļoti piestāv Tukumam – rožu pilsētai. Un vēl pārsteidzošāks būs fakts, ka to augļi pēc zinātniski morfoloģiskās klasifikācijas ir uzskatāmi par āboliem, nevis ogām.

Ainavu parks

Ņemot vērā parka reljefa un apstādījumu struktūru, Mālkalnā ir vērojamas trīs konceptuālas zonas – DĀRZU SKOLA ar Pļavas zonu un Ainavu parka zonu un MEŽA SKOLAS zona. Katrai no tām ir jau šobrīd atšķirīgs apstādījumu raksturs. Ainavu parka zonai ir ainaviska parka raksturs, kuru veido koku puduri, ūdensmala, paugurainais reljefs. Šī Mālkalna daļa ir piemērota pastaigu takām, dažādos skatu punktos vērojot dažādas ainavas.

Šobrīd Ainavu parks ļauj vērot gan pašu Mālkalnu – tā nepavisam vienkāršo reljefu un dabas daudzveidību, kā arī Tukuma pilsētu. Ainavu parkā jau ir izvietojusies Saulrieta nogāze ar lielajiem zviļņiem, lai var baudīt saules siltumu, mākoņus un arī zvaigznes jebkurā diennakts brīdī, otrpus nogāzei – Tukumnieku nogāze ar skābo un Japānas ķiršu stādījumiem, bet pa vidu – Aroniju dārzs.

Mālkalna dārza veidotāju iecerēs ir arī Ūdens dārzs un Dārzu skola. Ūdens dārzs tiks veidots, paplašinot jau esošo dārzu. Iecerēts, ka gar krastu virzīsies koka laipas, kas dažviet atradīsies arī virs ūdens. Laipas būs ar paplašinājumiem – atpūtas vietām, kas aprīkotas ar sēžamelementiem un izziņas stendiem. Lielā dīķa krasti būs lēzeni, lai veidotu daudzveidīgus krasta apstādījumus. Ievietojot dīķī strūklaku, tas tiktu bagātināts ar skābekli un novērstu dīķa aizaugšanu.

DĀRZU SKOLA būs kā tematiska ekspozīcija ar dažādu dārzu parauglauciņiem un dobēm. Pastāvīgo dārzu ekspozīciju veidotu latviskais dārzs, ārstniecības augi, dekoratīvie dārzeņi un kukaiņu augi, bet mainīgo ekspozīciju – viengadīgās puķes. Līdz ar to dārzs katru gadu varēs būt citādāks. Dārzu skola ar saviem mini dārziem būs gan atpūtas, gan izziņas vieta. Šeit būs iespējams rīkot arī izglītojošus pasākumus par dažādu augu un ziedu audzēšanu, kopšanu utt. Bet līdz tam vēl mazliet jāpaciešas...

"OZOLS" | Piemineklis “Ozols – spēka zari”

Mālkalnā esošais tēlnieces Artas Dumpes piemineklis vien nesen atguvis savu nosaukumu - “Ozols. Spēka zari”. Iebraucot Tukumā no Rīgas puses, piemineklis līdzinās lielam ozolam, veidojot vertikālu dominanti un labi eksponējas. Taču tā stāsts ir tikpat sarežģīts kā Latvijas vēsture 20. gadsimtā.

Piemineklis atklāts 1975. gada 6. novembrī kā viena no sastāvdaļām padomju armijas piemiņas memoriālā. Pēc Latvijas valsts atjaunošanas jau 1991. gadā padomju varu slavinošā daļa Mālkalnā tika demontēta, atstājot kalnā stāvēt vien pieminekli. Kā rakstījusi pati tēlniece, jau veidojot šo darbu, tas neatbilda tā laika (padomju) standartiem, jo figūras nebija karavīru formās un ar ieročiem.

Jautājot par piemineklī ietvertajiem simboliem, tēlniece intervijā 2022. gadā atzinusies, ka pieminekļa centrā viņa ir iedomājusies savu vecomāti, kuras abi dēli aizgājuši bojā, esot latviešu leģionāru rindās. A. Dumpe karu piedzīvojusi arī pati, dzīvojot Remtē, kur arī notika pēdējās lielās Kurzemes cietokšņa kaujas. Pēc tam šajās vietās sastādīti ozoli. Tā kā māksliniece ir bijusi tēlnieka Kārļa Zemdegas audzēkne, tad viņai pielipusi viņa alegoriskā domāšana, un ģimenes stāsts un pieredze kļuvuši par iedvesmu tapušajam pieminekļa simbolam – mātei ar diviem dēliem, kas kā vientuļš ozols stāv Kurzemes laukā un ir spēka, stipruma simbols.

Piemineklis tiek uzskatīts arī par lielisku Latvijas mākslas mantojumu, uzsverot, ka A. Dumpes piemineklis ir stilistiski un ekspresijā noslīpēts, elegants, gludu pakalnu izceļošs un uzmanību piesaistošs mākslas darbs. Mākslas zinātņu maģistre, Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas katedras docente Gunita Čakare ir rakstījusi: “Mākslas darba idejas aprakstā skarbi patiesa ir norāde uz to, ka karos traģiski reizēm liek karot brālim pret brāļi, tēvam pret dēlu, lai kā kādas mātes, meitas vai sievas sirds asiņotu… Un Latvija ir kā simboliska māte visiem… kari vienmēr šķeļ un iznīcina gan indivīdu, gan ģimeni, gan tautas… Šis piemineklis ir izcils kā mākslas darbs pats par sevi un stāv pāri laikmetiem – visiem kariem, kas bijuši un kas norit tagad.”

Jaunajā dārzā šim A. Dumpes piemineklim ir paredzēta īpaša vieta, jo tas palīdzēs runāt gan par Latvijas vēstures traģēdijām, kuras radījuši 20. gadsimta kari, gan par Latvijas Atmodas laiku un mākslas un kultūras darbinieku aktivitātēm un nozīmi tajā, gan par 20. gadsimta 80. gados populāro dižkoku atbrīvošanas akciju Latvijā, kuras idejas autors bija Imants Ziedonis.

Dekoratīvo ķiršu dārzs

Ar dekoratīvo ķiršu stādījumiem Mālkalnā ir aizsākusies ZIEDOŅA DĀRZA veidošana. Te ir arī tas viens ķiršu kociņš, kuru dzejnieks Imants Ziedonis iestādīja pats.

Tukums Imantam Ziedonim bijusi nozīmīga vieta personības veidošanās procesā, jo te pavadīti pusaudžu gadi, mācoties vidusskolā, iepazīta vide un skolotāji, kas viņam atklāja jaunus estētiskos apvāršņus un mudināja doties tālāk sevis pilnveidošanas un attīstības ceļā. To dzejnieks uzsvēra un vairākkārt apstiprināja visu dzīvi, īpaši mūža nogalē. Arī ar savu pēdējo publisko akciju 2010.gadā, kad, svinot savu 77. dzimšanas dienu, kopā ar fonda “Viegli” dalībniekiem kopīgi iestādīja 77 ķiršu kokus.

Saulrieta nogāze

Mālkalna D-DR daļā esošā nogāze, veidojot Ziedoņa dārzu Mālkalnā, ieguvusi Saulrieta nogāzes nosaukumu. No 2024. gada tajā izvietojušies jau vairāki zviļņi kā lieli guļamsoli, kas ļaut vienlaikus uz tiem apsēstiet veselai ģimenei vai pat nelielai draugu grupai, lai kopīgi vērotu apkārtnes ainavu un mākoņus, baudītu saules starus dienas laikā, bet vakarpusē – vērotu saulrieta krāsas pār pilsētas koku galotnēm. Gan rudenī, gan ziemā te būs patīkami vērot zvaigžņoto debess jumu, bet augustā tieši te būs vislabāk sekot līdzi krītošām zvaigznēm.

Ar laiku, rūpīgi strādājot un apkopjot zālienu, pļavā parādīsies arvien vairāk ziedu, lai kādu dienu teiktu, ka Mālkalnā zied skaistākās pilsētas pļavas.

"Mežs”

ZIEDOŅA DĀRZA Mālkalnā dažādu koku sugu stādījumi no 20. gadsimta 70. - 80. gadiem ir radījuši neparastu MEŽU pilsētā. Te sastopami gan ozoli un liepas, gan pīlādži un vilkābeles, āra bērzs, kļavas, lapegles un priedes. ZIEDOŅA DĀRZA iecere ir šajā MEŽĀ radīt MEŽA SKOLU, lai iepazītu un izprastu dažādu meža tipu daudzveidību un dzīvi tajā. Šobrīd ikviena ir iespēja izstaigāt un baudīt šo pilsētas MEŽU.

Ceriņi 'Imants Ziedonis'

Ceriņu šķirni ‘Imants Ziedonis’ ir radījis latviešu dārzkopis un selekcionārs Pēteris Upītis (1896-1976). Šķirnes otrais nosaukums ir ‘Nerimtīgais Ziedonis’. Tā ir veltījums Imantam Ziedonim (1933-2013), par kuru selekcionārs ir teicis: "Tas ir brīnums, ka mūsu mazajai tautai ir tāds liels dzejnieks".

Šī ceriņa ziedpumpuri ir tumši violeti. Ziedi lieli ar īpatnēji uzliektiem ziedlapu galiem, kas piešķir ziedkopām savdabīgu izskatu. Ziedkopas i vidēji lielas, kompaktas, blīvas. Cariņu krūms pieaudzis ir vidēji augsts un samērā kompakts.

Mālkalnā ceriņi ‘Imants Ziedonis’ iestādīti 2020. gadā kā nelieli stādiņi. Tagad katrs Mālkalna apmeklētājs var vērot un skaitīt, cik ātri tie pieaug un kā gadu no gada uzzied.

***

Tukuma vidusskolas laikā I. Ziedonim dzimst dzīves laikā nerealizēts sapnis kļūt par dārznieku. Desmit gadus pēc dzejnieka nāves sapni īsteno Ziedoņa muzejs ar mākslīgā intelekta palīdzību. Skenējot QR-kodus informācijas stendos, drīzumā būs iespējams noklausīties, kā dārznieks Imants Ziedonis stāsta par ozoliem, bērziem, aronijām, ķiršiem un citiem Mālkalnā sastopamajiem kokiem un augiem.

***

Citāti:

Imanta Ziedoņa citāti no A. Šablovska grāmatas “ Ziedošais ķiršu dārzs” un dzejoļa "Tukums"

Vēstures faktu avoti:

“Tur nebija nekā no padomju ideoloģijas” / “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, 01.07.2022

“Tukuma piemineklis. Mākslas zinātnieces viedoklis”/ “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, 17.06.2022