Pārgājienu maršruti

Par taku

Par Raudas mežu sastopami mistiski stāsti un leģendas – īsts spokaiņu mežs! Zintnieki teic, ka enerģētiskā spēka ziņā tas ne nieka neatpaliek no leģendārajiem Pokaiņiem. Raudas mežs īpašs ar to, ka šeit – kā nekur citur Latvijas dabā – novērojams izteikts enerģiju kontrasts. Te aci pret aci satiekas pozitīvā un negatīvā enerģija.

Āža kalns ir 480-520 metru garš un it kā 109 m (pēc citiem avotiem – 123 m) augsts. Kāpiens kalnā ir kā mazs piedzīvojuma piedāvājums, tādēļ to varam dēvēt par Āža taku.

Jautāti, kad un kā radies kalna vārds, pat senākie apkārtnes iedzīvotāji tikai rausta plecus: “Tā formas dēļ. Āzis kas āzis!” Patiešām! Kalna reljefs veido āža ķermeni profilā: aste, krusti, līkā mugura, galva ar ragu vietām un purniņš. Stāvums no Āža pieres uz leju pa degunu ir gandrīz biedējošs.

Ja gribi baudīt skaisto ainavu un saņemt krietnu pozitīvās enerģijas devu, jākāpj pa stāvo asti uz augšu, šķērsojot Saules ceļu Lielajā dienā. Taka turpinās tieši pa 5-8 metru plato mugurkaulu pāri vairākiem zelta āderu krustpunktiem un Āža galvai, kur labās acs laukumā atrodas sena senču Svētbirzs – lieliska vieta rāmam piknikam un sarunām. Tālāk taka ved uz Āža pieri un lejup pa stāvo kritumu – Āža degunu.

Kalnā vari kāpt arī pa īso, salīdzinoši lēzeno un mierīgo Tautas taku un nonāksi tieši Svētbirzī.

Vilkaču takas un Āža takas autore – literāte Guna Roze. Karte – Raimonds Lapiņš.

Pieturas punkti maršrutā | Informācijas stendi, kurus atradīsi mežā

Zināšanu Acs

Pārdesmit metru no Āžu kalna astes šis un nepilnus simt metrus no Draņķozola – otrs unikāls dabas veidojums – piltuvveida bedres. Iespējams, ka abas bedres radušās ledāju kušanas rezultātā tūkstošiem gadu senā pagātnē.

Neoficiāla, bet interesantāka ir Latvijas svētvietu un seno zinšu pētnieku versija. Viņi šos dobumus abpus ceļam sauc par Velna acīm.  

Zintnieks Māris Zvaunis: “Apļi ir kā ar cirkuli uzzīmētas perfektas piltuves, grunts tādus izveidot nevar. Zīmes rāda, ka apmēram pirms 4000 gadiem te kritis meteorīts un tuvu zemei sadalījies, izurbjot piltuves (attālāk šajā mežā ir vēl vismaz viena šāda piltuve). To vizuālais efekts ir nesalīdzināmi skaistāks nekā slavenajiem Igaunijas brāļiem – Sāmsalas krāteriem, nemaz nerunājot par enerģētiku, kas ieurbusies zemē kopā ar Visuma akmeņiem.”

Šī krātera enerģētika ir izteikti pozitīva – tā ūdens ievelk uz mācīšanos, zināšanām. Kaut arī ūdens ir tumšs kā tējas uzlējums, runā, ka to varot dzert. Sausā laika dēļ pavasarī, vasarā vai rudenī piltuvē ūdens var būt izžuvis.

Āža aste

Āža aste ir takas sākums, kāpjot kalnā no Zināšanu Acs. Te uz vienas līnijas izvietojušies tālas apkārtnes lielākie un nozīmīgākie kalni. Igaunijā - Munameģis, pāri jūras līcim - Milzukalns, te - Āža kalns, savukārt tālāk - Zantē - Smiltiņkalns un vēl tālāk - pie Liepājas - Krīvu kalns.

Visi šie kalni iezīmē Saules ceļu Lielajā dienā, kas ir 19-20. martā, kad diena pieveic nakti. Tāda josla uz Zemes ir tikai viena, un tā šķērso Raudas mežu un Tukumu.

Arī pašā Tukumā ir unikāla vieta – vecākā observatorija Austrumeiropā; stāvot Tukuma pilskalna dienvidaustrumos un skatoties caur Lielā kalna ierobu kā caur tēmekli, var sveikt Pavasara Saulgriežu saullēktu.

Āža krusti

Skatu vieta Āža kalnā, kas radusies, pateicoties meža taku skrējiena STIRNU BUKS veidotājiem. Te atrodas pirmais zelta uguns āderu krustpunkts, kas šķērso kalnu. Skaidrā laikā no šīs vietas var redzēt Durbes pili, bet neko vairāk.

Taču Tukums ir 20 000 cilvēku pilsēta! Kā tas iespējams, ka uzkāpjot apkārtnes augstākajā punktā redz vien pāris jumtus? Par to domāts jau 13. gadsimtā, kad nebija ne šoseju, ne dzelzceļa – vien ūdens ceļi un stigas mežā. Nebija arī Durbes pils. Pilsēta apzināti izvietota tā, lai nelabvēļi to neredzētu pat no tuvās apkārtnes augstākajiem kalniem. Tukums ir īpaša pilsēta īpašā vietā.

Pietiktu jau ar to vien, ka tai pāri šaujas sakrāli spēcīgā Lielās dienas līnija. Bet tas nav viss! Tukums atrodas uz simboliski spēcīgās latvju zīmes – uz Māras līkloča jeb trīs kalnu viļņiem. Pirmo veido Milzukalns un Āža kalns, kam seko ieleja ar Melnezeru un avotu kaskādi. Pati pilsēta uzcelta vidū – uz otrā viļņa, un šis novietojums ir ārkārtīgi vieds. Trešo vilni veido Lielais kalns, Pavārkalns un pilskalns.

Āža mugura

Takas posms mežainajā kalna virspusē. Uz šīs takas, kas virzās pa āža mugurkaulu, viscaur ir uguns āderes ceļš un dažviet pat uguns krusti. Kalns ir izteikti attīstoša un iedvesmojoša vieta.

Rīkstnieks Māris Zvaunis zina teikt, ka Āža kalnā nav ūdens āderes. Tuvākās ūdens āderes Āža kalna tuvumā ir rietumu pusē lejā pie dīķa, kurā vasarās zied ūdensrozes, bet austrumos – tur, kur Āža muguras otrā sāna ielejā saskatāms purviņš. Dienvidos Āzis ir uztaisījis peļķīti zem astes – ūdens ir meteorīta krāterī jeb Zināšanu Acī, bet ziemeļos – apmēram 100 m aiz Āža purviņa Raudas ceļa tuvumā ūdens ādere ir tur redzamais dīķītis.

Arī oficiālā zinātne veic dažādus pētījumus par āderu tēmu. Āderu starojums tiek skaidrots ar elektrostatiskā lauka izpausmēm. Iespējams, ka to nerada vienots izraisītājs, bet atšķirīgas norises zemes dzīlēs. Biežāk minētais ir virsējo gruntsūdeņu āderu starojums. To rada ūdens dzīslas, kas atrodas grunts augšējos – irdenajos slāņos vai mālā.

Āža skausts

Vārtiem uz Svētbirzi un senču ritu vietu. Te jāapstājas un jāparaugās apkārt. Āža kreisās acs vietā aug 200 gadu sena padsmit žuburu liepu birzs: vienai no liepām ir 14, citai pat 18 stumbri no vienas saknes. Otra šāda – dabiski izveidojamies daudzžuburu liepu apļa Latvijā nav.

Dabā dubultošanās vai n-kārtošanās notiek tāpēc, ka vietai ir pietiekami daudz enerģijas, kas veicina auglību. Visi Latvijas dižkoki aug enerģētiski ļoti stiprās vietās, un arī šeit tāda ir.

Šai vietai piemīt unikāla akustika. Te var runāt pavisam klusu – bez piepūles, tik un tā pārējie visu teikto uztvers. Te būtu ideāla vieta Dziesmu svētku estrādei. Paeksperimentē ar balsi! Droši! Vai dzirdi?!

Ja dosies tālāk pa taciņu, nonāksi līdz Āža purniņam – kalna tālākajam zelta āderu ugunskrustam.

Āža kalna tautas taka

Tautas taka ved uz Āža kalnā esošo Svētbirzi. Sena teika stāsta, ka sensenos laikos, kad pa Āža kalna muguru stiepies šaipuses braucamais ceļš, kāds saimnieks pavasarī, no Tukuma tirgus pilniem vāģiem mājup braukdams, teitaniņ ap šo vietu saguris, apstādinājis zirgu, nodzēries bērzu sulas no spaņņa pie ceļmalas bērza un mazu brītiņu iesnaudies. Sapnī redzējis, ka atdod nešpetnajam visu savu mantību, ja tas šim parādīšot nākotni. Pamodies un apjucis. Debess joprojām kā zīda drēbe, putni tāpat dzied kāzu dziesmas, tomēr apkārtni ne pazīt! Kalns apaudzis kokiem, ceļš pārvērties par taku, ko ar pajūgu vairs neizbraukt, bet zirga vairs nav – tukši vāģi vien, tiem cauri lazdas saaugušas. Pa taku nāk veca sieviņa ar bērzu sulas spaņņiem rokās. Saimnieks šai dod labdienas, nosauc savas mājas vārdu un jautā pēc ceļa turp. Sieviņa nobrīnās: “No mana vecvectēva vecātēva mājām drupas vien bij palikušas jau tad, kad sevi kā mazu meiteni atceros. Kā pats aizbrauca uz tirgu, tā neatgriezās. Bet kā tu tos vāģus te uzstiepi? No rīta nācu, vēl nebija!” Saimnieks sapratis, ka apstājies neparastā spēka vietā, kur nekas nav neiespējams, pamodies vismaz simtu gadu vēlāk un tagad sarunājas pats ar savu mazmazmazmeitu. “Dieva zīmes!” – viņš izsaucies, ņēmis sieviņas spaņņus savās rokās, abi griezušies riņķī un aizgājuši lejup pa plato taku, kas kādreiz tāda zvēru taciņa vien bijusi.

Dodies ceļā un baudi dabu!

Pirms doties mežā

• Pirms došanās uz mežu, paziņo par to piederīgajiem, cik iespējams precīzi norādot vietu, kur dosies un laiku, cikos plāno atgriezties.
• Ja iespējams, nedodies mežā viens. Pat labi zināmā apvidū var atgadīties negadījums, piemēram, vari paklupt un izmežģīt kāju.
• Paņem līdzi kabatas lukturīti, tumsā tas ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs tevi atrast. Tāpat noderēs svilpīte.
• Ģērbjoties domā ne tikai, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī lai glābējiem tevi būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt. Palīdzēs spilgtas krāsas apģērbs – jaka, cepure vai apavi.
• Parūpējies, lai līdzi būtu personu apliecinošs dokuments vai vismaz lapiņa ar uzrakstītu vārdu un dzīvesvietas adresi.
• Pirms došanās mežā, pilnībā uzlādē tālruņa bateriju. Mūsdienās tehnoloģijas ļauj atrast signālu arī tur, kur nav zonas.
• Paņem līdzi ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt enerģiju. Ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinies, ka tas ir paņemts līdzi.
• Ejot mežā, palūkojieties visapkārt: dzelzceļš, ceļi vai zīmīgi koki var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Ieejot mežā, vienmēr atceries, kurā pusē ir saule. Atpakaļ būs jāiet pretējā virzienā.

Kā uzvesties mežā

• Pats atnesi, pats aiznes!
• Uzmanīgi mežā ar uguni!
• Sargies no ērcēm!
• Atpūties mežā atbildīgi un droši!
• Saudzē atpūtas vietas inventāru un savāc aiz sevis atkritumus.
• Mežā ar motorizētiem transportlīdzekļiem pārvietojies tikai pa ceļiem.
• Uzraugi savus mājdzīvniekus, lai tie neposta dabu un netraucē citus atpūtniekus.
• Ugunskuru kurini tikai īpaši ierīkotās vietās. Aizejot, pārliecinies, ka uguns nodzēsta.
• Nemet zemē degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus.
• Ugunsgrēka vai nelaimes gadījumā nekavējoties zvani glābējam pa tālruni 112.

Par vilkaču stāstiem Kurzemē var izlasīt teologa Ralfa Kokina grāmatā "Kurzemes vilkaču nostāsti", bet stāsti, kas piedfiksēti te - Raudas mežā, izlasāmi šeit. 

Neposti un nepiemēslo mežu – zvēru, putnu, rāpuļu, kukaiņu un mistisku radījumu mājas!