Apraksts

Plieņciema Baltās kāpas takas:

Robežas taka

Taka atrodas pie Plieņciema Dienvidu robežas, braucot virzienā no Rīgas uz Enguri.

Plieņciema nosaukums cēlies no baltu cilmes vārda „pliens” - kaļķakmens jeb merģelis. Pirmoreiz ciema nosaukums dokumentos minēts jau 1551. gadā, bet kā apdzīvota vieta kartēs parādās no 1702. gada. Savukārt 18. gadsimta vidū Engures draudzes reģistrā minēts, ka Plieņciemā bijušas deviņas saimniecības, kam piederējušas tiesības zvejot jūrā un Engures ezerā, kā arī vākt jūras zāles.

Taka aizvedīs no ceļa līdz pat jūrai, vedot gājējus pāri kāpas valnim. Takas segums veidots tā, ka taka pieejama gan cilvēkiem ratiņkrēslos (vēlams ar pavadoni), gan ģimenēm ar bērniem ratiņos. Pludmalē ir gan ģērbtuve, gan neliels rotaļu laukums. Uz takas speciāli veidotas vietas, lai apmainītos vietām ar pretīmnākošajiem, nav.

 Plieņupes taka

Takas sākums atrodmas Plieņciema sākumā, braucot virzienā no Rīgas uz Enguri, vietā, kur Plieņupe tek vistuvāk ciena ielai un pār kuru izveidots neliels tiltiņš. Taka ved garām gar Baltās kāpas lielo smilšu plakumu – atklātai smilšu ieplakai jeb Vabu laukumam, kas agrāk izmantots tīklu žāvēšanai, bet kas šodien tās vērotājiem var radīt tuksneša sajūtu.

Taka aizvedīs no Krasta ielas līdz pat jūrai. Tās segums piemērots, lai pa to līdz pludmalei varētu pārvietoties ģimenes ar bērniem ratiņos, arī ratiņkrēslos sēdošie ar pavadoni. Uz takas speciāli veidotas vietas, lai apmainītos vietām ar pretīmnākošajiem, nav.

 Katrīnas ceļš

Taka atrodas Plieņciema centrā pie Krasta ielas 31 nama.

Jau 18. gadsimtā Plieņciems minēts kā populāra peldvieta apkārtnes muižniekiem. Īpaši populāra kā peldvieta Kurzemes jūrmalā. Muižnieki te cēla vasarnīcas, veidoja spēļu un deju laukumus. Zināms, ka 1810. gada 24. jūlijā Plieņciemā notika Jaunpils dzimtkunga meitas Elizabetes fon der Rekes kristības.

Vēl pirms tam - 1764. gadā netālu esošajā Plieņu muižā uzturējusies Krievijas imperatore Katrīna Lielā (1729-1796) un, pēc nostāstiem, viņas ērtībām esot izcirsta stiga no Plieņu muižas līdz Lielajam krogam, kur esot apmetušies viņas draugi. Savukārt 1810. gadā Plieņciema jūrmalu apmeklēja arī Krievijas ķeizariene Elizabete (1779-1826), cara Aleksandra I dzīvesbiedre. Viņas ierašanās 1810. gada 15. jūlijā izvērtās par grandioziem svētkiem. Ķeizariene bija ļoti iecienījusi peldes jūrā. Viņas vajadzībām tika izgatavoti speciāli rati un norakta kāpa no Lielā kroga līdz peldvietai un izveidots speciāls ceļš, iestādot liepu aleju. Tā kā laika gaitā abu carieņu viesošanās ir saplūdusi tautas atmiņā vienā pasākumā, lai arī ceļu uz jūru izraka Elizabetei, ceļam tika otras carienes vārds un nu šo noeju uz jūru sauc par Katrīnas ceļu.

Taka aizvedīs no Krasta ielas līdz pat jūrai. Tās segums piemērots, lai pa to līdz pludmalei varētu pārvietoties ģimenes ar bērniem ratiņos, arī ratiņkrēslos sēdošie ar pavadoni, savukārt takas atzars, kas ved uz Baltās kāpas ieplakas jeb Vabu laukuma skatu platformu šīm apmeklētāju grupām nebūs pieejams, jo tajā atrodas kāpnes. Uz takas speciāli veidotas vietas, lai apmainītos vietām ar pretīmnākošajiem, nav.

 Kalējsmēdes taka

Takas sākums meklējams Plieņciema centrā pie “Kalējsmēdes” mājām, tādēļ takai dots šāds nosaukums.

Iesākas tā pie Plieņu ielas (orientieris - māju nosaukumi “Kalējsmēdes”, “Krastkalni” vai “Kausenieki”) kā smilšains lauku meža ceļš, kas virzās pa labi un turpinās kā labiekārtota dēļu taka. Vietas reljefa dēļ taka nebūs piemērota nevienai apmeklētāju grupai, kuras pārvietošanās līdzeklis ir ratiņi.

 LVM taka

Latvijas Valsts mežu (LVM) ierīkota gājēju taka Plieņciema ziemeļu pusē, kas aizved līdz pat pludmalei, kur atrodas gan ģērbtuves, gan neliels rotaļu laukums. Takas meža daļā izveidota arī publiskā atpūtas vieta.

Dabas liegums “Plieņciema kāpa” kā kompleksais dabas liegums dibināts 1987. gadā, 1999. gadā tas kļuvis par dabas liegumu, bet 2004. gadā iekļauts ES nozīmes dabas teritoriju Natura 2000 tīklā.

Dabas liegumā iekļauts piejūras kāpu biotopu komplekss, ietverot gan kāpas, kas klātas ar vecu priežu mežu, gan izpūstus atklātas smilts jeb deflācijas laukumus. Teritorijas ģeoloģiskā izcelsme un jūras tuvums radījuši apstākļus, kas piemēroti tikai piejūras smiltājos augošām augu sugām. Sākotnēji te konstatētas 5 aizsargājamās augu sugas - pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, meža silpurene Pulsatilla patens, gada staipeknisLycopodium annotinum, smiltāja neļķe Dianthus arenarius un atvašu saulrietenis Jovibarba sobolifera, bet vēlāk vēl vairākas - jūrmalas pērkonamoliņš Anthyllis maritima, iesirmā kāpsmildzene Corynepohorus canescens, tumšsarkanā dzeguzene Epipactis atrorubens, jūrmalas kamieļzāle Corispermum intermedium u.c.

Smiltāji un sausie kāpu meži ir salīdzinoši nabadzīgi biotopi. Tiem nav raksturīga augsta putnu sugu daudzveidība. No 2010. gada teritorijā novērotas 50 putnu sugas, no kurām 9 ir Latvijā īpaši aizsargājamas, bet no tām 6 – īpaši aizsargājamas arī Eiropā: lielā gaura Mergus merganser, mazais mušķērājs Ficedula parva, melnā dzilna Dryocopus martius, meža balodis Columba oenas, pupuķis Upupa epops, sila cīrulis Lullula arborea, trīs[irkstu dzenis Picoides tridactylus, vakarlēpis Caprimulgus europaeus un zivju dzenītis Alcedo atthis.

Lai arī kāpā un tās tuvākajā apkārtnē nav ievērojamu kultūras pieminekļu, kultūrvēsturiska vērtība ir Plieņciema kapiem, kas ierīkoti netipiskā vietā - uz kāpu vaļņa, jūras tuvumā esošai atklātai smilšainai ieplakai – Vabu laukumam, kas agrāk izmantots tīklu žāvēšanai.

Takas segums piemērots, lai pa to līdz pludmalei varētu pārvietoties ģimenes ar bērniem ratiņos, arī ratiņkrēslos sēdošie ar pavadoni. Uz takas speciāli veidotas vietas, lai apmainītos vietām ar pretīmnākošajiem, nav.