Ance Šadauska ir no Tukuma. Mācījusies gan Tukuma, gan Jāņa Rozentāla mākslas skolā. Viņas galvenais izteiksmes veids ir eļļas glezniecība, taču savos darbos bieži izmanto arī dažādas jauktās tehnikas un materiālus.
Mākslā viņu visvairāk aizrauj tieši glezniecība un tās spēja atklāt un nodot dažādus emocionālos aspektus caur mākslinieka personību un izmantotajām tehnikām. Viņu fascinē gleznojumu tekstūras un abstrakcija, kas ļauj skatītājam brīvi interpretēt mākslas darbu pēc savas iztēles.
Glezniecībā Ance saskata iespēju radīt emocionāli piesātinātu pieredzi, kas katram skatītājam var būt unikāla un personiska.
Sievietes būtība pastāv kā daudzslāņaina un nepārtraukti mainīga iekšējā pasaule. To veido domas, emocijas, intuīcija, atmiņas un instinkti — viss savstarpēji mijiedarbojas, bieži neredzami, bet ļoti spēcīgi. Nav vienas definīcijas tam, kas ir sieviete; tā ir nepārtraukta tapšana, ko veido iekšējais dialogs un dzīves pieredze.
Emocijas nepastāv atsevišķi, tās pārklājas un satiekas: spēks ar maigumu, ievainojamība ar noturību, miers ar intensitāti. Šīs iekšējās kustības veido klātbūtni, identitāti un veidu, kā sieviete pastāv mūsu pasaulē. Iekšējās un ārējās īpašības ne vienmēr ir atdalāmas, tas, kas tiek justs iekšēji, atspoguļojas ārēji ķermeņa valodā, kustībā un esībā.
Sievietes ķermenis nav tikai forma, bet apdzīvota telpa — tajā mīt sajūtas, pieredze, pašuztvere un arī tas, kā ķermeni uztver citi. Tā skaistums slēpjas sarežģītībā un līdzsvarā starp sievietes iekšējo pasauli un tās mijiedarbību ar ārējo pasauli. Šajā krustpunktā veidojas sievietes būtība — vieta, kur iekšējā pasaule un ārējā klātbūtne nepārtraukti satiekas, visdažādākajos procesos.
