logo
A A A

Aktualitātes

19/06/2021

Dārzu pērles Tukuma apkārtnē

Dārzu un parku apmeklējums ir pateicīgs ceļojumu galamērķis, jo tajos iespējams gan priecāties par dabas skaistumu, gan izturēt saules karstumu vai nedaudz paslēpties no pēkšņi uznākušā lietus.

Turpinot rožaudzēšanas tradīcijas un cildinot Tukuma kā rožu pilsētas slavu, Tukuma pilsētā izveidotas kopskaitā gandrīz 20 rožu dobes, kurās aplūkojamas visdažādākās rožu šķirnes. Rožu stādi ir gan iedzīvotāju, gan vietējo uzņēmēju dāvināti, kā arī iegūti tradicionālo Rožu svētku akcijas “Uzdāvini rožu stādu pilsētai” laikā. Savukārt Pils iela ir pārtapusi par sava veida Rožu ielu, jo pie katra nama vasarā tajā kā zaldātiņi stāv lielie rožu podi, sargājot pilsētas smukumu.

Kamēr Tukumā – rožu pilsētā gan vasarā, gan rudenī iepazīstams un izsmaržojams ir īpašais Rožu maršruts, pilsētas apkārtnē iepazīstams ne viens vien kolekcijas vai košumdārzs. Tukuma pievārtē atrodamas dažādu laiku muižas un dažādu veidu dārzi un parki to tuvumā. Savukārt košumdārzu mīļotājiem apskatāms ne viens vien kolekcijas dārzs, smukumdārzs vai dārzs-stādaudzētava.

Kolekciju dārzi un daiļdārzi

Daces Lukševicas daiļdārzs atrodas Tukumā. Ainavisks un pārdomāts piemājas dārzs, kura saimniece ir ainavu arhitekte un katrs augs šajā dārzā savu vietu atradis pārdomāti un ideāli iekļaujas kopējā dārza ansamblī. Košais daiļdārzs ikvienu apmeklētāju priecēs ar plašu augu kolekciju un dažādību, kā arī apmeklējumu pavadīs pašas saimnieces zināšanas un entuziasms. Dārza lielākā kolekcija – vairāk nekā 120 hostas.

Magnolijas visā pasaulē tiek dēvētas par koku karalienēm, jo to rožaini baltie un rozā ziedi vienaldzīgu neatstāj nevienu. Pasaulē sastopamas vien ap 120 magnoliju sugu, tomēr Latvijas klimatā spējīgas augt ir vien nedaudz vairāk kā 10 no tām. Īstena eksotisko magnolijas ziedu baudīšana iespējama Ligitas Čukures Magnoliju dārzā Engurē, kur teju 2ha platībā izveidots krāšņs košumdārzs, kur galvenais akcents likts tieši uz magnolijām. Dārzs ainaviski priecēs visā tā plašumā arī pārējā vasaras laikā, jo saimniecei dārzkopība ir ļoti pie sirds. Dārzā varēs atrast ne vienu vien brīnumdaiļu rozi vai peoniju.

Dailas un Bruno Trubiņu sirdsvieta un acuraugs – rožu dārzs “Rozītes” Sēmes pagastā atrodas un tiek kopts jau trešajā paaudzē. Rožu ziedēšanas laikā šeit acis žilbst no rožu krāsu gammas. “Rozītēs” savu mājvietu radušas teju 450 rožu šķirnes un kopumā dārzā aug teju 5000 rožu stādu. Nesteidzīga pastaiga un atpūta no pilsētas kņadas –tāds var būt mērķis šī dārza apmeklējumam. Saimniece ļaus te iegādāties arī rožu stādus savam dārzam un neliegs padomu par rožu audzēšanu.

Vānes pagasta “Sarmās”, kur saimnieko rožaudzētājs jau trešajā paaudzē Jānis Blūms, izveidojis krāšņu rožu audzētavu “Jāņa Dārzs”. Šeit 20.gadsimta 80.gadu vidū saimniekot sākusi Jāņa vecāmāte, pensionēta skolotāja, kas ar savu entuziasmu aizrāvusi gan dēlu, gan mazdēlu. Šodien dārzā iespējams apskatīt 150 dažādas rožu šķirnes, tajā skaitā dažādas hibrīdrozes, kas iegūtas no pasaulē atzītiem rožu selekcionāriem un tām doti izcilu mākslinieku vārdi.

No vasaras beigām līdz pat pirmajām salnām Intas Seredjukas dārzā, Kandavas apkārtnē, iespējams ieraudzīt krāšņās dālijas - teju 150 dažādas šķirnes, kā arī daudz un dažādas tomātu šķirnes un citi interesanti augi un dārzeņi. Apmeklējumu iepriekš obligāti piesakot, apskates laikā viesus pavadīs pašas saimnieces entuziastiskais stāstījums un latvieša pieticīgums: “Ko Jūs man taču te nekā diža nav!”

2006.gadā Florences īrisu konkursā viesojās Kandavas pusē dzīvojošais Laimonis Zaķis, un toreiz tas devis jaunu sparu izveidot pašam savu Īrisu dārzu. Tā nu šodien Laimoņa Zaķa Īrisu dārzā aplūkojama lielākā zemo bārdaino īrisu kolekcija, no kuriem vairākus desmitus selekcionējis pats dārza īpašnieks. Taču bez īrisiem Zaķa kunga dārzā zied arī citas sīpolpulpuķes. Īrisu un gladiolu ziedēšanas laikā Laimonis laipni aicina visus interesentus uz atvērtajām dienām viņa dārzā.

Teju 15 gadu laikā no nekā, klajā laukā netālu no Tukuma kāds kurzemnieks - Jānis Auziņš izveidojis apbrīnojamu dārzu, kurā aug teju 200 dažādas skujeņu šķirnes – tūjas, kadiķi, dekoratīvās egles un krūmiZemnieku saimniecībā “Hederas” būs iespēja iepazīt saimniecību un ieraudzīt, kā sapnis un vīzija tapusi par realitāti. Dārza dizainā lieliski iekļaujas gan dīķi, gan koka tiltiņi un dažādi mūrēti dārza elementi.

Vēsturiskie parki un alejas

Tukuma pilsētas parks ir kā fēnikss, kas atdzimis no pelniem. 1869.gadā parku izveidojies toreizējais Durbes un Šlokenbekas muižas īpašnieks barons fon der Reke. Sākotnēji parks varēja lepoties ar daudzveidīgiem dendroloģiskajiem stādījumiem, estrādi un pastaigu takām. 2016.gadā parks atdzimis ar jaunu vērienu un nu šeit atkal atrodami dažādi eksotiski košumkrūmi, atjaunotas pastaigu takas un atpūtas soliņi, kas priecēs gan kājāmgājējus, gan velosipēdistus. Parkā izveidots moderns bērnu laukums ar dažādām aktivitātēm, kā arī darbojas vasaras kafejnīca.

Durbes muižas parks Tukumā ierīkots 19.gadsimta 30. gados, kad grāfs fon Mēdems veica vērienīgu pils pārbūvi un apkārtnes labiekārtošanu. Parks veidots pēc angļu ainavu parku paraugiem, kurā līkumotu celiņu infrastruktūru papildina lieli koku masīvi. Šeit aug dižākā Latvijas Veimuta priede un parkā saglabājušies pārbūves laikā celtie arhitektūras pieminekļi – pils parka rotonda un lielais mūra tilts pār gravu.

Vienā parka gravā šodien apskatāma arī brīvdabas estrāde, kas te bijusi ierīkota jau 20.gadsimta 20.gados, kad Tukuma Viesīgā biedrība te rīkoja Līgo svinēšanas pasākumus, lai izkoptu vietējo sabiedrisko dzīvi. 1928.gadā pirmajos Tukuma novada dziesmu svētkos kā goda viesi piedalījies arī dzejnieks Rainis, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un citas augstas valsts amatpersonas. 1957.gadā toreizējā Durbes estrāde tika nopostīta lielajā vētrā, tādēļ 1963.gadā tiek uzbūvēta šodien redzamā Durbes estrādes koka konstrukciju būve. Tā gan cietusi ir 2011.gada janvārī no sniega smaguma, kad iebruka estrādes jumts, taču, kā saka mūzikas speciālisti, skanējums Durbes estrādē tagad ir vēl skanīgāks kā iepriekš.

Vēsturiska elpa sagaidīs pastaigas laikā simtgadīgu koku ieskautajā Jaunpils pils parkā. Parka izveide aizsākusies 19.gadsimta vidū fon der Reku valdīšanas laikā. Nostāsts vēsta, ka parks veidots tā, lai tas izskatītos pēc fon der Reku ģimenes ģerboņa. Šeit iespējams apskatīt vairākus dižkokus, ko pavada virkne vēsturisku objektu, grantēti celiņi un romantiskais akmens tiltiņš. Kopš 2018.gada parkā no pirmajām siltajām vasaras dienām līdz pat teju oktobrim iespējams sastapt aitiņas, kas atbildīgas par parka zālienu.

Jaunmoku pils - krāšņa un eleganta sarkano ķieģeļu būve Tukuma pievārtē. Lai arī pils ir eleganta, tās parks un jaunveidotais dārzs iedod vajadzīgo atmosfēru pils apmeklējuma laikā. Pils parkā apskatāma, grandiozā liepu aleja vairāku desmitu metru garumā, kā arī vasaras sākumā krāšņi ziedošie rododendri, ko šeit stādījuši Latvijā ievērojami cilvēki un jaunie pāri. Parka ansambli lieliski papildina lielais dīķis ar strūklaku pils priekšā, kā arī no 2020.gada izveidotās ornamentālās paklājdobes.

Vecmoku muižas parka alejas izveidotas 19.gadsimtā, kad pati muiža piederējusi baronam fon Elzenam. No muižas šodien pāri palikušas vien drupas, bet krāšņās lapu koku alejas joprojām ir apskates vērtas un ir īpaši ainaviskas jebkuros laikapstākļos. Vairāk kā kilometru garā Holandes liepu aleja ir garākā Latvijā un tajā aug apmēram 300 ievērojami koki.

Aizupes muiža Imulas upes krastos celta 19.gadsimta sākumā. Muižas ansambļa teritorijā atrodas unikāls parks kurā sastopamas teju visas tūju sugas, kas aug Eiropā. Parka kopējā teritorija ir teju 14 ha plaša, un bez grandiozajām tūju, ozolu un kastaņu alejām šeit ieraugāmi arī dažādi eksotiski augi un dendrārijs, kurš stādīts, balstoties uz ģeogrāfiska principa. Muiža un parks šobrīd ir privātīpašums un apskatāmi vien no ārpuses, ievērojot cieņu pret īpašumu.

Kā Kukšu muižas parka pirmsākums tiek minēti 19.gadsimta 20.gadi, kad muiža piederējusi fon Betiheru dzimtai, pie kuras strādājis dārznieks Jākobsons. Sākotnēji tas ir bijis brīva plānojuma ainavu parks ar eksotiem bagātiem blīviem stādījumiem pils Austrumu un ziemeļu pusē. Šodien šis vēsturiskais dārzs ieguvis citu izskatu. Pateicoties tās tagadējam īpašniekam Danielam Jānam (Daniel Jahn), ap pili izveidotas vairākas dārzu zonas, viena no kurām ir tā saucamais virtuves dārzs, kurā aug daudz un dažādu garšaugu, kas noder muižas virtuves ikdienā.

Rūmenes muižas skaisto ainavu ietver parks, ko, visticamāk, 1890.gadā projektējis dārzu arhitekts, Rīgas parku direktors Georgs Kūfalts, kurš bija viens no tā laika ievērojamākajiem ainavu arhitektiem, arī Viesturdārza un Arkādijas parka autors Rīgā. Dokumentāli apstiprinātu ziņu tam gan nav, taču, veicot parka stādījumu struktūras un plānojuma izpēti, iespējams konstatēt atsevišķus kompozīcijas paņēmienus, kas raksturīgi Kūfalta tālaika darbiem gan Rīgā un Latvijā, gan arī Igaunijas un Krievijas muižu parkos. Atjaunojot muižas ansambli, parka rekonstruēšanas darbus vadīja ainavu arhitekte Daiga Veinberga sadarbībā ar SIA Vides projektu studija, saglabājot lauku ainavai tik raksturīgos grants ceļus, gan daļu no 364 retajiem koku stādījumiem, ar kuriem parks varēja lepoties pašos tā pirmsākumos. Itālijas renesanses stila terase, kas savieno muižas ēku ar parku, ar mežvīnu apvītajām pergolām radīs īpašu gaisotni svētku brīžos. Parkā atrodas trīs unikālā tehnikā izstrādātas stikla skulptūras, ko veidojis latviešu mākslinieks ernestO (Ernests Vītiņš).

Dendroloģiskie stādījumi un dārzi

Pie Tukuma esošā dendroloģiskā parka “Vāgneris” apmeklētājiem retos augus apskatīt palīdz labiekārtotās pastaigu takas. Šeit 1890.gadā uzsākta “Vāgnera dārza” izveide, un turpmāko gadu laikā šeit izveidota liela dārzniecība, kuras īpašnieks un sirds bijis dārznieks Fridrihs Vāgners. Šodien šeit apskatāmas vairāku sugu liepas, gobas, spirejas un pīlādži. Dārza lepnums, protams, ir ievērojamā izmēra dižskābārdis ar nokareniem zariem.

Savukārt jūras krastā dendroloģijas entuziasts Igors Mednis 1959.gadā izveidojis Lāčupītes dendrāriju, kas gar mazās Lāčupītes krastiem stiepjas vairāk kā 7 ha platībā. Viskrāšņākais laiks dendrārijā ir no maija līdz jūnijam, kad bagātīgi zied rododendri. Tomēr mazās meža taciņas un maigais jūras gaiss ļauj baudīt romantisku pastaigu arī citā laikā un izbaudīt krāšņos stādījumus. 2020.gadā dendrārijam blakus izveidots Lāčupītes labsajūtas dārzs, izveidojot 15 dažādas zonas ar atšķirīgu noskaņu: Meža Laumas dārzs, Saules līcis, Iedvesmas krasts, Patiesības ieleja, Gaisa ceļš, Atpūtas vieta un kinētiskā taka, Spēka birzs, Miera osta, Domu mežs, Sapņu ieleja, divi labirinti, Čūskas ligzda, Pūķa valstība, Rūķis iekšējam bērnam. Dārzu papildina dažādi uzraksti, norādes, gājēju celiņi, atpūtas vietas, kā arī bērnu laukumiņš.

“Vēja dārzs” Smārdē sākts veidot 2009.gadā Lielās talkas laikā, un to ierīkojuši un veidojuši paši Smārdes iedzīvotāji pēc ainavu arhitektes Daces Lukševicas projekta. Dārzā apskatāmi apmēram 700 dažādu šķirņu un sugu dekoratīvie koki un krūmi. Kopējā dārza teritorija ir nepilni 2 ha, kuros izveidots mākslīgi uzbērts valnis, no kura paveras skaista ainava uz Vēja dārzu, Sporta taka bērniem un lielās šūpoles.

Ķīna, Japāna, Koreja – tālo Austrumu zemes, kurās zīdkoki sastopami ļoti bieži un aug teju katrā dārziņā. Jo tālāk uz ziemeļiem jo tie kļūst arvien retāki, Latvijā teju vai eksotiski augi. Tomēr Cēres pagasta “Vīnkalnu” mājās sastopami unikāli zīdkoku stādījumi. Šeit saglabājušies kopskaitā 43 melnie un baltie zīdkoki, kas savu krāšņumu rāda maija beigās un jūnija sākumā.

Pūres centrā ir izveidots alpinārijs, kas ir dabiski ainavā iepludināts akmeņdārzs ar bagātīgiem stādījumiem no košumkrūmiem, skujeņiem un lapukokiem, kā arī puķu un ziemciešu stādījumiem. Alpināriju iekopa 20.gadsimta 60.gados Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas dārznieki, iestādot vairāk nekā 160 dažādu alpīnajām pļavām raksturīgu augu, kas bija pieejami tepat, Baltijas reģionā,– efejas un īves no Dundagas Zilajiem kalniem, kāpu kviešus no Kuršu kāpām, atvašu saulrieteņu zvaigznītes no Igaunijas, savvaļas lilijas un neļķes, anemones, hiacintes un citas sīpolpuķes. Ilgus gadus novārtā atstātais alpinārijs tagad atkal tiek kopts un atjaunots.

Ģimeņu košumdārzi

Pūres pagastā, viesu nama “Ružciems” teritorijā iespēja apskatīt mākslinieces Lailas Kelles īpašumu – daiļdārzu, kas ir tik pat košs kā saimniece. Šeit esošais dārzs, kas pildīts ar krāsiņām puķēm, vairākiem košumkrūmiem un augļu krūmiem, lieliski saplūst ar apkārtni un ļauj baudīt nesteidzīgu mieru.

Vijīgas līnijas un pārdomātas dobju kompozīcijas iespējams baudīt Grosu ģimenes daiļdārzā Kandavā. Piemājas dārziņš sākts veidot 2011.gadā, un tajā vērojams lielisks pakāpjveida augu stādījuma: no pavisam zemiem klajumveida augiem līdz pat dekoratīviem košumkrūmiem. Dārzam unikalitāti piešķir augu izvēle, jo košs un krāsains tas ir visas ziedēšanas sezonas garumā no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.

Ziedoņa dārzs Mālkalnā

Tukumā esošais Mālkalns savu nosaukumu ieguvis tādēļ, ka pamatnē ir daudz mālu. No šejienes paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un Jelgavas ielu. 2010.gadā Mālkalnā uzsākts veidot izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa ķiršu dārzu, kas katru gadu paplašinās ar dažādām ķiršu šķirnēm. Šodien te aug jau teju 700 ķiršu koki, kas pavasaros zied kā baltas kupenas, bet vasaras vidū aptuveni puse dod arī sārto ogu ražu.

Nākotnē iecerēts, ka Mālkalnā tiks izveidots īpašs dārzs – Imanta Ziedoņa muzejs Tukumā “Ziedoņa dārzs Mālkalnā”, kurā būs iespējams gan vienkārši baudīt dabas skaistumu, gan doties Dārza un Meža skolā, iepazīt dažādu dārzu veidus un pat piedalīties to izveidē un uzturēšanā.

Rožu maršruts Tukumā

Tukums rožu pilsētas slavu iemantojis jau sen. Proti, Tukumā pirms 80 un vairāk gadiem gadiem darbojušās vairākas dārzniecības. Pēc II Pasaules kara uz to bāzes izveidota Tukuma paraugdārzniecība, kuras prasme un meistarība ne tikai rožu, bet arī citu ziedu audzēšanā un jaunu ziedu šķirņu selekcionēšanā bijusi tālu pazīstama. Rozes toreiz ziedējušas krāšņi pašā pilsētas centrā. Šai laikā vai katrā trešajā tukumnieka mājā audzēja rožu stādus. No šī mazā biznesa izauguši pat privātmāju mikrorajoni.

Šodien rožu pilsētas slavu Tukums iemanto ar te svinētajiem Rožu svētkiem, kuros tiek veidots pasaulē lielākais dzīvo rožu vainags. Pilsētas apstādījumos ir izveidotas vairāk nekā 20 dažādas rožu dobes. Dažas no tām dāvājuši pilsētnieki, dažas - Tukuma uzņēmumi. Ir dzirdēts, ka tie, kam patīk ziedi, vienaldzīgi pa Tukumu nespēj iet, jo rožu un ziedu pasaule tos apburot vai ik uz stūra. Lai labāk noorientētos šajā ziedu reibonī, pilsētā izveidots īpašs Rožu maršruts.