logo
A A A

Velomaršruti

Lielais loks apkārt pilsētai

Lielais loks pa Tukuma iepazīstina ar interesantām lietām, kas nav atrodamas pilsētas centrā. Dodoties pa šo maršrutu, uz pilsētu iespējams palūkoties no tai apkārt esošajiem pakalniem, jo Tukums taču ir arī dārzu un rožu pilsēta. Lūkojoties uz pilsētu no apkārtnes kalniem pavasarī, sarkanie māju jumti ieslīgs dārzos augošo augļu koku ziedu baltajās kupenās, bet vasarā – zaļo lapotņu jūrā. Rudenī pilsētiņa būs kā krāsās jukusi glezna, bet ziemā – mājīgs miestiņš, ievīstījies biezā, baltā sniega segā. Šo maršrutu vislabāk veikt ar velo vai auto palīdzību. Izturīgākie var doties arī kājām.

Ja ceļu turpināsiet no pilsētas centra, ejot no Pils ielas pa Rīgas ielu, tad aizejot līdz “Stacijas kāpnēm”, ieraudzīsiet ezim līdzīgu skulptūru, kuras nosaukums ir "Vīzija".

Dodoties lejā pa Pasta ielu (ar velo vai auto) vai Stacijas kāpnēm (ar kājām), nonāksiet līdz dzelzceļa stacijai Tukums I. Dodoties no stacijas pa Jelgavas ielu, noteikti piestājiet Mālkalnā, kur kalna galā atrodas tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis un no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu. Nu jau vairākus gadus Mālkalnā top arī Imanta Ziedoņa Tukuma ķiršu dārzs.

Izbraucot cauri bijušajai kara pilsētiņai – Jauntukumam, nonāksiet līdz Durbes pilij, kur var iepazīties ar dzīvi Tukuma pusē un Latvijā muižu laikos gan no muižnieku, gan zemnieku skatu punkta. Savukārt, Durbes muižas parkā atradīsiet īpašo - Veimuta priedi un Durbes estrādi, bet, dodoties cauri Durbes mikrorajonam, iepazīsiet vienu no vietām, kas savu izskatu ieguvusi, pateicoties Tukuma rožu audzēšanas tradīcijām.

Meža kapi un izcilā tēlnieka Kārļa Zemdega piemineklis kritušajiem karavīriem ir interesanti gan no mākslinieciskā, gan kultūrvēsturiskā viedokļa. Šis K.Zemdega piemineklis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem viņa darbiem. Turpat netālu - iepretim degvielas uzpildes stacijai apskatāma pilsētas lielākā roze, t.i. puķu dobe "Roze", kas vienlaikus ir arī Tukuma Rožu svētku logo.

Savukārt citā pilsētas daļā, līdz kurai var nokļūt pa nesen būvēto veloceliņu, atrodas Pavārkalns, kurā tāpat kā Kapu jeb Karātavu kalnā var uzkāpt un palūkoties uz pilsētu no citas puses. Kapu kalnā apskatāms Tukuma novadnieces, tēlnieces Lidijas Līces piemineklis "Māte - Dzimtene", kas bija viens no pēdējiem darbiem, ko atklāja vēl Padomju Savienības laikā. Kapu kalnā atrodas arī Vācu kapi, kas izstaigājami kā parks. Nogāzē pie „vecā Kandavas ceļa” jeb Talsu ielas apskatāmi Kalna kapu vārti, kuru skices pirms uzbūvēšanas zīmējis mākslinieks Pauls Pāvils Štelmahers.

Aiz Kapu kalna pilsētas daļā ar nosaukumu Veļķi atrodas Tukuma pilskalns. Pabraucot tālāk cauri pilsētai pa Kandavas ielu un uzreiz aiz Tukuma zīmes nogriežoties pa labi, atradīsiet Ginta Haņecka kalēja darbnīcu, bet vēl mazliet tālāk - Tukuma Golfa laukumu. Savukārt Lauktehnikas rajonā, pārbraucot pāri sliedēm netālu no dzelzceļa stacijas Tukums II atrodas 1941. un 1949.gada deportāciju upuru piemiņas vieta, kur var baudīt savdabīgu klusumu un aizvēju un ļauties domām par cilvēku dzīvi un Latvijas vēsturi. Ja ceļojat ar velosipēdu, noteikti izmantojiet mikrorajonā esošos veloceliņus, jo, braucot pa Kuldīgas ielu, iespējams iepazīt Vecā Kuldīgas ceļa burvību un ieraudzīt pilsētu, kāda tā varēja būt aptuveni pirms nepilnim 100 gadiem.

Dodoties atpakaļ uz pilsētas centru pa Lielo ielu, garām nepaiesiet un nepabrauksiet Tukuma pilsētas parkam, jo īpaši, ja līdzi ir bērni. Šobrīd atjaunotajā parka daļā izveidoti vieni no ielākajiem Tukuma bērnu rotaļu laukumiem dažādiem vecumiem. Ja esat latviešu kino pazinējs, gan vecpilsētā, gan Lielā ielā atpazīsiet vietas, kas filmētas Tukumā. Piemēram, Tukuma 3. pamatskolas ēka skatāma kinofilmā "Rita" (1957), bijušās Vecās aptiekas ēka - "Ilgais ceļš kāpās", galerijas "Durvis" pagalms - "Vella kalpi". savukārt vēstures zinātāji būs informēti, ka Tukuma 1. pamatskolā tās garajā pastāvēšanas laikā mācījušies ne vien ievērojamie latviešu literatūras darbinieki - rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis, kura vārdā skola arī nosaukta, un dzejnieks Imants Ziedonis, bet arī pirmie Latvijas Republikas ārlietu ministri - Zigfrīds Anna Meierovics un Georgs Andrejevs.