logo
A A A

Aktualitātes

11/12/2020

Ziemas latviešu kino piedāvājums

Katrā mājā, katram iedzīvotajam - lielam vai mazam ir sava iecienītākā latviešu filma. Ja pirms 40-50 gadiem kino skatīšanās bija vesels kultūras pasākums, dodoties uz kādu no kinoteātriem, tad šodien arvien vairāk mēs izvēlamies skatīties filmas mājās – internetā vai interaktīvās TV piedāvājuma paketēs.

Laba filma, silti smaržojošs popkorns, mandarīni un karstais dzēriens ir kods garajiem un tumšajiem ziemas vakariem, kuros mēs aicinām ikvienu noskatīties kādu no Latvijas kino zelta fonda filmām. Lai arī visvairāk filmētā pilsēta Latvijā ir Kuldīga, arī Tukumu varam saukt par Latvijas kino mazo galvaspilsētu, jo mūspusē iespējams apskatīt kinopilsētiņu “Cinevilla”, kur tapušas tādas filmas kā “Rīgas Sargi”, “Rūdolfa mantojums”, “Nameja Gredzens” u.c. Jūras piekrastē un tās ciemi, sākot no Lapmežciema līdz pat Engurei, dažādos laikos filmēts latviešu kino, un lielākais projekts bijis pirmā latviešu daudz sēriju mākslas filma “Ilgais ceļš kāpās”. Arī pati Tukuma pilsēta, īpaši vecpilsēta redzama daudzās latviešu kinolentēs, kā piemēram filmā “Vella Kalpi”, “Tēvs nakts” u.c. ne viena vien filma uzņemta arī Kandavas un Jaunpils pusē.

Esam izveidojuši tukumnieku filmu TOPu – 5 vecas un 5 jaunākas filmas, kuras tapušas mūspusē, atrodamas internetā un kuras noskatīties, gaidot Ziemassvētkus, tiem, kas nolēmuši šoziem īpaši neiziet no mājas.

TOP 5 – 20.gadsimta filmu klasika

“Vella Kalpi” ir 1970. gadā iznākusī vēsturiskā piedzīvojumu filma Aleksandra Leimaņa režijā, kas uzņemta pēc Rutku Tēva darba “Trīs Vella kalpi” motīviem. Latvija, 17.gadsimts, zviedru-poļu karš. Trīs drosmīgi vīri aizstāv Rīgu, ko ielenkusi zviedru armija. Šie trīs vīri Pēteris, Andris un Ērmanis neļauj pilsētas lielkungiem par labu atlīdzību atdot savu pilsētu ienaidniekam. Visam cauri, protams, vijas arī mīlestība.

Šai filmai Tukumā uzņemti t.s. Zauera ērbēģa pagalma skati Brīvības laukumā 21 (aiz mākslas galerijas “Durvis”), pie Līkaiņu ezera – pliko skrējiens u.c. kadri. Filmā redzama arī Tukuma Sv.Trīsvienības ev.luteriskā baznīca (Brīvības laukums 1). Savukārt ģenerāļa Svensona nometne bija padomju saimniecības „Sēme” teritorijā netālu no Līkaiņu ezera.

“Ilgais Ceļš kāpās” ir 1981. gadā tapusī pirmā daudz sēriju filma, kuras režisors ir Aloīzs Brenčs. Galvenie varoņi ir zvejnieka dēls Artūrs Banga un saimnieka meita Marta Ozola, un filmas centrā - abu mīlas stāsts, kas risinās 20.gadsimta 30. gados, cauri Otrajam pasaules karam un līdz pat pēckara gadiem. Ilgs un nežēlīgs ir abu liktenis, līdz abi atkal sastopas dzimtajā zemē.

Atsevišķas filmas epizodes filmētas Tukumā - Kapu kalnā, Annas un Dārza ielā, Harmonijas ielā, kā arī Lielajā ielā 7 un pie tagadējā Z.A. Meierovica skvēra. Savukārt Sibīrijas skats ar mazā Edgara maldīšanos taigā filmēts Cērkstē. Šķiet, ka par šo filmu visvairāk atmiņu ir Lapmežciema iedzīvotājiem, jo šeit tapušas daudzas filmas epizodes. Ragaciemā atradās māja, kurā dzīvoja pagasta vecākais Jēkabs Ozols (filmā viņu spēlē Eduards Pāvuls). Te tika filmēts zivju apstrādes cehs, dedzinātas laivas, uzņemts pēckara notikušo kāzu skats.

“Zvejnieka dēls” ir filma, kas divreiz filmēta un abas reizes Tukuma piekrastē. Filmas darbība notiek 20.gadsimta 30.gados, kad jaunais zvejnieks Oskars sapņo par jauniem tīkliem, kas palīdzētu iegūt neatkarību no uzpircēja Garozas, bet nekādi neizdodas iemantot veco zvejnieku uzticību. Kādās brīvdienās ciemā ierodas Oskara lielā mīlestība Anita. Pēc strīda ar brāli un tēvu Oskars aiziet no mājām, izgudro pats savus tīklus, kļūst par liela kooperatīva priekšsēdētāju un aprec Anitu. Pēc dažiem gadiem laulībā ir nesaskaņas un arī kooperatīvā lietas nesokas.

1939. gadā uzņemtās režisora Viļa Jāņa Lapenieka (1908–1983) pēc Viļa Lāča (1904–1966) romāna motīviem uzņemtā filma ir viena no visu laiku populārākajām latviešu mākslas filmām. Filmēšana notika gan Lapmežciemā un Ragaciemā, gan Plieņciemā, un galvenajā lomā – Oskaru spēlēja Pēteris Lūcis.

Otrreiz filmu uzņēma 1956. gadā Klapkalnciemā, Ragaciemā, Bigauņciemā, arī Plieņciemā un Engurē. Par filmas režisoru kļuva Varis Krūmiņš (1931-2004), bet Oskara lomai no vairākiem kandidātiem izvēlējās Eduardu Pāvulu. Ragaciemā filmēja krogus skatu, tur masu skatos redzami daudzi klapkalnciemnieki. bet Bigauņciemā aiz kāpām priežu ielejā tika uzcelta butaforija ar vienu istabu, kas no filmēšanas skatu punkta izskatījās kā īsta māja; tur uzņēma Oskara nejaušo tikšanos ar Anitu ceļā uz mājām.

“Likteņdzirnas” ir 1997.gadā uzņemtā melodrāma pēc Jāņa Klīdzēja romāna “Sniegi” motīviem. Filmas režisors Jānis Streičs, kurš savā filmā stāsta par trīs dažādu cilvēku dažādajiem likteņiem un katra sirds stāstu. Viņi satiekas nejauši un kā spilgtas personības satuvinās. Veidojas mīlas trijstūris, kam pa vidu raibi notikumi un dažnedažādi piedzīvojumi.

Pamatfilmēšana notika Matkules pagasta Pūces dzirnavās, Kandavas novadā. Uz jautājumu „Kāpēc Pūces dzirnavās?” režisors atbildējis: „Apskatījām 60 dzirnavas. Vidzemes pusē neatradām. Tālu no Rīgas nevar. Naudiņas pamaz. Tad atradām „Pūces”. Te viss, kā nākas.”

“Baiga vasara” ir 2000.gadā pabeigtā Aigara Graubas vēsturiskā spēlfilma par 1940.gada notikumiem Rīgā. No pilsētas izceļo vācbaltieši ar kuriem kopā pa kluso plāno aizbraukt arī Latvijas Ārlietu ministrs Vilhelms Munters kopā ar savu mīļāko. Tomēr plānus izjauc jaunais radio reportieris Roberts. Pienāk 17.jūnija rīts - Rīgā iebrauc Sarkanās armijas tanki, bet to virzība uz Rīgu pa lauku ceļiem filmēti Smārdes pagasta Cērkstē.

TOP 5 – 21.gadsimta filmu klasika

“Rīgas Sargi” ir 2007.gadā iznākusī vēsturiskā filma par 1919.gada novembra notikumiem Latvijā. Pirmais pasaules karš ir beidzies. Mārtiņš pēc daudziem gadiem atgriežas Latvijā pie līgavas Elzas. Viņš vēl nenojauš, ka pati atbildīgākā cīņa viņa dzīvē – gan par Elzas sirdi, gan par jaundibināto Latvijas valsti vēl tikai priekšā. Vācu karaspēks ir gatavs sagrābt Rīgu, tomēr Rīgas sargu drošsirdība nostiprina ticību Latvijas valsts spējai pastāvēt.

Filma uzņemta kino pilsētiņā “Cinevilla”, kas sākotnēji tā arī tapusi – speciāli filmas “Rīgas sargi” uzņemšanai. Te uzbūvēta gan Vecrīga, gan Pārdaugava, izrakta Daugava un “uzbūvēti” to šķērsojušie tilti. Taču vairāki skati filmēti arī Tukuma Sv. Trīsvienības Ev. luteriskajā baznīcā (Brīvības laukums 1), tostarp Mārtiņa aicinājums veidot Latvijas armiju.

“Mazie Laupītāji” ir 2009. gadā iznākusī Armanda Zvirbuļa filma, kas liks pasmieties pat pieaugušajiem. Filmas galvenie varoņi divi mazi bērni un divi neveikli pieaugušie. Robis un Luīze kopā ar ģimeni pārceļas pie vecvecākiem uz laukiem, pēc tam kad tēvs zaudējis darbu un banka atņēmusi dzīvokli par kuru nav iespējams samaksāt kredītu. Bērniem rodas ideja apzagt banku, un palīdzēt vecākiem.

Visas lauku dzīves ainas filmētas Kandavas novada lauku sētā „Indāni”, kurā saimnieko Signe Ezeriņa ar savu ģimeni. No filmēšanas sētā joprojām palikušas gan vēja dzirnavas, gan nojume, kur bērni ar vecvecākiem ieturēja ēdienreizes.

“Rūdolfa Mantojums” ir režisora Jāņa Streiča 2010.gadā veidota filma pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem. Tajā atainota kāda latviešu zemnieka dzīve 20.gadsimta sākumā un viņa saimnieciskais rakstus. Filmā šis laiks sola latviešiem pārticību un laimīgu nākotni. Aug zemnieku varēšana pārspēt muižniekus. Arī ar savu bagātību un lepnību apsēstais zemnieks Rūdolfs Rūdups ir kā dadzis acī barona kungam. Iemīlējies viņš kļūst nevaldāms, dažnedažādos veidos mēģinot pierādīt visiem, ka ir turīgāks par pašu baronu.

Filma uzņemta kino pilsētiņā “Cinevilla”, kur uzbūvēta pat īpaša Rūdolfa lauku sēta. Vairākas epizodes tapušas arī Durbes pilī Tukumā (M. Parka iela 7) un tās apkārtnē.

“Bille” ir viena no Latvijas simtgadei veltītajām filmām. Tā iznāca 2018.gadā un uzņemta pēc Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā stāstu krājuma “Bille” pirmās daļas motīviem. Stāsts norisinās 20.gadsimta 30.gadu beigās. Bille dzīvo pasaulē, kur bagātie dzīvo savās ielās, bet nabagie – citās ielās. Meitene, kurai pietrūkst mātes mīlestības, ir grūtības iederēties sabiedrībā; apziņa, ka esi savādāks, un liekas, ir laiks meklēt savu ceļu. Bille kopā ar draugiem dodas uz savu sapņu zemi – Leiputriju.

Filmas veidotāji par īpašu veiksmi uzskata iespēju filmēt filmu Rīgā, oriģinālajā V.Belševicas bērnības pagalmā un mājā Vārnu ielā. Viena no epizodēm – Billes viesošanās pie krustvecākiem tapa Dzirciemā, Pastariņa muzejā.

“Tēvs nakts” ir 2018.gadā iznākusī Dāvja Sīmaņa spēlfima. Pirmā latviešu spēlfilma, kas vēsta par holokausta notikumiem Latvijā 1942.gadā. Tās sižets balstīts uz patiesiem notikumiem un vēsta par Žani Lipki, kas strādāja militārās aviācijas noliktavās, kur piespiedu kārtā strādā Rīgas geto iemītnieki. Redzot ebreju iznīcināšanas apjomus, viņš pieņem lēmumu glābt ebrejus un slēpj tos savās mājās zem malkas šķūņa izraktā bedrē. Pavisam viņš izglābis vairāk nekā 50 cilvēkus.

Filmas Rīgas geto ainas uzņemtas bijušajā Tukuma fermentu rūpnīcā Pasta ielā, kā arī Tukuma vecpilsētā: Brīvības laukumā, Talsu, Dārza un Lielajā ielā.

Lai jauka skatīšanās! izaiciniet sevi un ieraugiet tos kadrus un atpazšitiet tās vietas, kuras filmētas Tukumā un apkārtnē!